Neofinetia falcata (Thunb.) H.H.Hu (1925)
Izcelsmes vieta - Ķīna, Japāna, Ryukyu salas, Koreja.
Latīniskais nosaukums radies par godu franču botāniķim Achille Finet (1862 - 1913), kurš nodarbojās ar Ķīnas un Japānas orhideju izpēti, bet atklājēja gods pieder Carl Thunberg, kurš 1784.g. šo augu aprakstījis savā grāmatā "Flora Japonica". Tomēr šis nav pirmais rakstu darbs, kurā sastopam šo orhideju, jo jau 1617.gadā ķīniešu grāmatā "Kashi Sahen" Neofinetia falcata minēta kā Keiran Ichimei Fuuran, kas vēlāk saīsināts līdz fuuran, bet agrākā kultivēšanas informācija atrodama "Kadan Komoku", kas sarakstīta 1665.gadā.
Gadsimtiem ilgi ar fuuran audzēšanu nodarbojās tikai Japānas karotāju (bushido) klase, jebkuram, kas nepiederējis šim elites samuraju lokam, ticis aizliegts iegūt savā īpašumā šo augu. Leģendas vēsta par samuraju lielo pieķeršanos fuuran, ņemot to līdzi savos ceļojumos, kā arī uzskatot to par savas drosmes un izturības simbolu, jo, lai iegūtu savvaļā augošo orhideju, bijis jāmēro lieli attālumi un grūti pārvarami šķēršļi. Taču vislielāko popularitāti Vēja orhideja pieredzējusi tā saucamajā Edo periodā (18.gs.beigas, 19.gs.sākums). Tā laika valdnieks (shogun) Tokugawa Ienari (1773-1841) bijis kaislīgs īpašu fuuran kolekcionārs un audzētājs, kura īpašumā skaitījies ap 200 šī auga neparastu formu. Valdnieka acīs šīs kolekcijas nozīme bijusi tik liela, ka augi tikuši pārklāti ar zelta un sudraba tīklu, bet tos apbrīnot nākušajiem viesiem bijis jāuzvelk papīra maskas, lai elpa neskartu dārgos augus (Japānā šādā veidā notiek arī izcila zobena aplūkošana). Šoguna apsēstība skārusi arī viņam pakļautos augstmaņus, kas sacentušies savā starpā par uzmanību, meklējot arvien jaunus neparastus fuuran un dāvinot tos valdniekam. Tieši šajā periodā arī radies nosaukums fuukiran, kas burtiski nozīmē "Bagāto un augstdzimušo orhideja".
Atšķirībā no fuuran, ko tulko kā "Vēja orhideja", un kas ir Neofinetia falcata savvaļas pamatforma, fuukiran ietver sevī kultivētās neparastu lapu un ziedu formu un krāsu mutācijas. Nav nekāds brīnums, ka viena īpaša fuukiran cena varējusi sasniegt dzīvojamās mājas ar dārzu vērtību. Arī mūsu dienās fuukiran ir pašas dārgākās orhidejas pasaulē un 150 000 $ - 70 000 $ par nelielu, bet retu viena dzinuma audziņu nav nekas neparasts (ja vien kolekcionāra maciņš to atļauj).
Tātad, kamēr pirmie Eiropas orhideju entuziasti drudžaini centās iegūt arvien vairāk jaunas un neredzētas tropu skaistules, par kurām neeksistēja tikpat kā nekādi kultivēšanas priekšstati, tādā veidā jo daudzas orhidejas nolemjot drīzai bojāejai, japāņi jau vairāk nekā 100 gadus bija līdz sīkumiem izpētījuši un ar lieliskiem panākumiem audzējuši savu fuuran.
Neofinetia falcata ir izteikta kolekcionāru orhideja, pie tam fuukiran iespējams apbrīnot 365 dienas gadā nevis tikai ziedēšanas laikā un novērtētas tiek visas auga daļas. Ko apbrīnot? Auga lapu formu, struktūru, krāsojumu; lapas un stumbra savienojuma līniju; sakņu galiņu krāsu; ziedus; īpaši veidoto sūnu uzkalniņu; skaisto podiņu (nishiki bachi), kas papildina paša auga nozīmīgumu.
Fuukiran vērtēšana izstādēs notiek bez ziediem, izņemot īpašā kategorijā - citādas krāsas vai formas ziedi. Katru gadu Japānas Fuukiran apvienība (All Nippon Fuukiran Society) izdod īpašu, ar roku rakstītu reģistrēto kultivāru tabulu - Fuukiran Meikan (līdzīga Sumo cīkstoņu rangu tabulai). Jauna fuukiran iegūšana un reģistrācija ir sarežģīts un ilgs process: viens mutācijas gadījums (ja paveicas) ir attiecībā 1: 100 000, patiesībā vēl retāk; tad vairāku paaudžu garumā dalītajiem augiem jāuzrāda noturīgas īpašības, kas tos atšķirtu no jau reģistrētajiem fuukiran; jaunā kandidāta prezentācijai jābūt perfektai (ir bijuši gadījumi, kad reģistrējamais augs noraidīts, jo sūnu uzkalniņš bijis nekārtīgs vai augs iestādīts "necienīgā" podiņā. Uz šo brīdi ir vairāk nekā 2000 reģistrētu fuukiran. To nosaukumiem lielākoties ir poētisks pieskāriens: Melnā Pērle, Tūkstošgade, Sarkanais Imperators, Sniegotais Kalns, Nefrīts, Impērijas Karogs, Zilais Okeāns, Fudži Kalns, Vegas Princese utt.
Šī orhideja, kas izskatā atgādina miniatūru vandu, savvaļā aug gan uz klintīm, gan epifītiski uz vasarzaļo koku zariem, kur agrā pavasarī un ziemā tiek saņemts vislielākais gaismas daudzums.
Vidējā temp.vasarā = 26-31 C dienā un 19-23 C naktī;
Ziemā = 12-13 un 3-4 (var noslīdēt arī nedaudz zem nulles)
Gaisa mitrums 75 - 85%
Audzēšanas prasības:
No pavasara līdz rudenim, kad ir vislielākā augšanas intensitāte, jānodrošina bagātīga laistīšana un mēslošana, augu nedrīkst iekaltēt. Jāsargā no saules.
Ziemas miera periodā laistīšanu samazina līdz minimumam, mēslošanu pārtrauc un nodrošina labus gaismas apstākļus.
Ziedkātu aizmetņi parādās jau vasaras beigās, tad liekas ziemas guļā līdz ar pašu augu, atsāk augšanu nākamā gada pavasarī - vasarā. Ziedēšanas periods parasti ir no vēla pavasara līdz agram rudenim.
Un, protams, neaizmirstam, kāpēc to sauc par Vēja orhideju - saknes ļoti mīl gaisa kustību.
Sakne - Ne;
Sarkanbrūna sakne - Doro-ne;
Zaļa sakne - Ao-ne;
Sarkana sakne - Aka-ne;
Rubīna sakne - Rubi-ne;
Ran - orhideja; Fuu-ran - vēja orhideja; Fuuki-ran - bagāto un augstdzimušo orhideja;
Jiku - stumbrs; Ba - lapa; Chi-ba - zemākā lapa; Ten-ba - galotnes lapa; Kyo - piesis.
Tsuke - lapas un stumbra savienojuma līnija:
Tsukigata tsuke - pusmēness līnija,
Namigata tsuke - okeāna viļņa līnija,
Yamagata tsuke - kalna virsotnes forma,
Ichimonji tsuke - taisna līnija.
Informācijas avoti:
Fischer, J. 2006. Fuukiran, The Living Antique. The Orchid Digest Corporation.
Teksts un foto Rūta Studente
