Dzimta: Orchidaceae
Apakšdzimta: Epidendroideae
Triba: Epidendreae
Apakštriba: Pleurothallidinae
Ģints: Masdevallia Ruiz and Pavon 1794
Pieņemts uzskatīt, ka visas eksotiskās orhidejas ir tropu augi, tātad tām ir jānodrošina silta vai pat karsta vide. Taču lielajā orhideju dzimtā ( vairāk par 30 000) ir arī tādas sugas, kam vēsums patīk vairāk nekā saulains un silts laiks. Tādas ir arī masdevālijas – neparastas pēc izskata orhidejas ar ļoti skaistiem, interesantas un dažādas formas ziediem. Par spīti šo augu kaprīzam raksturam, manā dzīvoklī šīs eksotiskās orhidejas jūtas labi un bagātīgi zied.
Masdevāliju (Masdevallia) ģints ietilpst Subtribe Pleurothallidinae (apakštribā) - radniecīgu augu grupā, kas ir viena no plašākajām orhideju dzimtā.
Pirmo Masdevallia sugu Peru un Čīles mežos 1779. gadā ekspedīcijā atrada eiropiešu botāniķis. Ģints nosaukums dots par godu XVIII gadsimta spāņu ārstam un botāniķim Donam Hozē de Masdevallam (Dr. Don Jose de Masdevall), kas kalpoja spāņu karaļa Kārla III galmā.
Masdevallia ģints iedalīta apakšģintīs, sekcijās un apakšsekcijās. Sugu skaits ir ap 500, bet arvien tiek atklātas jaunas.
Šīs grupas orhidejas piesaista orhideju cienītāju, kolekcionāru uzmanību un interesi no visas pasaules. Tās intriģē ar skaisto ziedēšanu un augu izskatu - daudzi tās mēdz saukt par lapiņu orhidejām, jo tām nav tuberīdiju (pseudobulbu) kā citām orhidejām, piemēram, Cattleya ģintij, Oncidium u.c. simpodiālām orhideju dzimtas pārstāvēm.
Sarežģītā sakņu sistēma - rizoma parasti ir ložņājoša, saknes, pārsvarā sugām samērā tievas. No rizomas virzienā uz augšu aug uz tieva vai nedaudz resnāka lapas kāta (stublāja), uz īsa vai garāka dažādas formas, lieluma un zaļās krāsas toņos lapa. Lapas dažādām sugām var būt atšķirīgas - biezas un gaļīgas, plānas vai iegarenas, lancetveida vai lineāras, pie pamatnes sašaurinātas u.c.
Masdevallia ģints orhidejas ir daudzgadīgi simpodiāli augi – tādi, kas vairojas, blakus veidojot jaunus dzinumus. To lapas saaug ciešās, blīvās un kompaktās grupās. Īsos, taisnos stublājus aptver plēvjveida lapu apvalki (maksts), zem kuriem veidojas ziedkāts, bet dažām sugām tas aug tieši no rizomas.
Lielākās masdevālijas ir apmēram 20–30 cm garām lapām (apakšsekcija Durae), bet daudzas citas sugas no citām apakšsekcijām ir mazākas, kā arī ir pavisam miniatūras – lapiņas garums var sasniegt tikai dažus cm garumā.
Šīs orhidejas pārsteidz orhidejmīļus ar pārsvarā lieliem un krāšņiem ziediem neparastās krāsās un toņos. Daudziem no tiem ir raksturīga izteikta trīsstūra forma - kauslapas pie pamatnes vairāk vai mazāk saaugušas kopā, bet to brīvās daļas ir plati izplestas un parasti veido taisnus vai savītus pagarinājumus, kas atgādina tievas astes vai garas ūsas un piešķir ziediem īpatnēju šarmu (apakšsekcijai Caudatae u.c.). Citām sugām (apakšsekcija Saltatrix) kauslapas ir saaugušas, veido tādu kā izstieptu caurulīti, kura nobeigumā mazāk vai vairāk pieatverās un beidzas arī ar tieviem pagarinājumiem – astēm vai ūsām līdzīgiem. No iekšpuses
kauslapas masdevālijām parasti ir noklātas ar sīkiem dziedzerīšiem, kurus klāj blīvi saauguši, īsāki vai garāki matiņi. Vainaglapas visām sugām ir pavisam sīkas – iegarenas un šauras, parasti lancetveidīgas.
Zieda lūpa var būt sēdoša, daudzām sugām tā ir kustīga, kas pievilinot apputeksnētājus kukaiņus vai mušiņas nostrādā kā slazdiņš – aizšaujas ciet. Kad labais darbs tiek padarīts, „slazdiņš” atveras.
Ziedkopā mēdz būt viens, vairāki vai pat ļoti daudzi ziedi, kas ir sakārtoti ķekarā vai vārpā. Dažām masdevāliju sugām, piemēram, Masd. cyclotega, Masd. prodigiosa, Masd. triangularis, Masd. fuchsii, Masd. discolor, Masd. falcago, Masd. glandulosa, Masd. strobelii, Masd. hydrae u.c., ziedi ir ar smaržu, dažām pat ļoti izteiktu.
Masdevālijas parasti zied pavasarī - vasarā, taču daudzas sugas labprāt zied arī rudenī – ziemā.
Vēsā telpā zieds turas mēnesi vai pat ilgāk, siltā telpā – divas līdz trīs nedēļas. Interesanti ir tas, ka dažām sugām ir, tā saucamā, „revolverprincipa” ziedēšana - pēc vecā zieda nokrišanas uz tā paša ziedkāta uzreiz veidojas jauns zieds, piemēram, Masd. ayabacana, Masd. princeps, Masd. regina no Durae apakšsekcijas un daudzas citas.
Masdevallia ģints savvaļā ir izplatītas Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikas valstīs, taču visvairāk sugu ir sastopamas Peru, Kolumbijas un Ekvadoras Andu kalnu nogāžu mežos augstu virs jūras līmeņa 500 m (tādos un nedaudz augstākos augstumos aug sugas, kuras ir siltummīles) - 4000m (jo augstāk kalnos, jo izteiktākas vēsummīles).
Šos kalnu piekājes un kalnu mežus dēvē par mākoņu jeb miglas mežiem, jo augstu kalnos klejo mākoņi un veidojas migla piena baltumā, tātad pastāvīgi ir ļoti mitrs gaiss un augus klāj rasa, tai pašā laikā kalnu vējš nodrošina labu gaisa cirkulāciju.
Lai gan gaiss ir vēss, aptuveni 10 oC (atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa), tomēr tie ir tropi un zem nulles temperatūra nenoslīd.
Masdevālijas lielākoties ir epifīti – aug uz koku stumbriem, zariem un to žāklēs, taču šīs orhidejas nav parazītaugi, jo koku stumbrus un zarus izmanto tikai atbalstam, pamatnei, bet nebarojas no tiem. Barības vielas, augi uzņem no gaisa un lietus noskalotās trūdvielas no koku stumbriem u.c. Dažas masdevāliju sugas ir litofīti un aug uz klinšu nogāzēm pie tām piestiprinoties ar saknēm (parasti saknes ieaug klinšu spraugās), savukārt citas atrastas augam uz zemes, sūnās.
Visas Masdevallia sugas ir aizsargājamas.
To nosaka 1973.gada Vašingtonas konvencijas CITES II pielikums.
(The Convention in International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora – Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām).
Šo izcili skaisto orhideju izdzīvošanu savvaļā apdraud ne tikai orhideju mednieki un tirgotāji, bet arī tropisko mežu masveida izciršana.
Audzēšanas prasības.
Lai kolekcionētu eksotiskus augus, jāzina to augšanas apstākļi dabā. Manuprāt, vispilnīgāko un pārskatāmāko informāciju par orhidejām var iegūt mājaslapā: www.orchidspecies.com. Tur uzzinu, kur, kādos apstākļos, kādās temperatūrās virs jūras līmeņa savvaļā aug manis iecerētais vai jau jauniegūtais augs, tad cenšos iespēju robežās nodrošināt tam piemērotus augšanas apstākļus.
Masdevālijas, kas dabā aug 500–600 – 1000 m virs jūras līmeņa, ir siltummīles, tāpēc šādu sugu pārstāves var novietot dzīvojamā istabā uz palodzes, savukārt tās, kas savvaļā sastopamas 1600–2000 - 4000 m virs jūras līmeņa, ziemā uzturu aizstiklotā un siltinātā lodžijā aptuveni 10 oC – 15 oC temperatūrā. Izteiktās vēsummīles novietoju pie pašas palodzes, temperatūra turās tur nedaudz zemāka.
Vasarā, kad bija ļoti karsts, liku tām apkārt ledu, taču tas atvēsināja augus uz pavisam neilgu laiku. Būtībā visām sugām nācās atrasties vienādos apstākļos, bet augi spēja pielāgoties, izturēt ne pārāk labvēlīgu tiem vidi.
Ļoti svarīga ir laba ventilācija – orhideju lodžijās man vienmēr ir ieslēgts ventilators, kas pūš augiem virsū gaisu, kā arī atvērti logi līdz vēlam rudenim. Mitrumu uzturu, pārklājot podiņus ar sfagnu sūnām un pastāvīgi samitrinot tās. Vasarā dziļās paplātēs ieleju ūdeni, pārlieku režģi un uz tā izvietoju augus. Tādējādi tiem pastāvīgi tiek nodrošināts ļoti mitrs gaiss. Masdevāliju lapiņas nebūtu vēlams bieži slapināt, jo tikko ūdens mūsu klimatā uz tām paliek ilgāk par studu - divām, augs var ātri saslimt ar sēņu slimībām, kuras ātri spēj inficēt visu augu, bet var arī izplatīties tālāk kolekcijā, ja laicīgi nav pievērsta uzmanība. Tāpēc vēlreiz uzsveru, ka ļoti svarīga ir spēcīga gaisa cirkulācija. Tāpēc viens no labākajiem masdevāliju draugiem manās mājās ir ventilators, kurš ātri slapjās lapiņas pēc laistīšanas, dušošanas nožāvē. Vasarā substrātam, kurā aug masdevālijas ir jābūt visu laiku vienmērīgi mitram. Ziemā zemākās temperatūrās substrātam var ļaut apžūt un laistīt tikai pēc tam. Kad aug jaunās lapiņas vai ziedkāts, vienmērīgu substrāta mitrumu uzturu arī ziemā.
Masdevālijām jānodrošina diennakts temperatūru svārstības ar zemākām t naktīs, tas patīk visām orhidejām, kā arī vēsākas naktis labi veicina ziedēšanu.
Masdevālijas audzēju plastikāta podos. Tādas, kurām ziedkāti veidojoties iet virzienā uz leju – audzēju uz blokiem. Šādam nolūkam izmantoju korķa ozola gabalus, vai Vācijā pirktu speciālu mākslīgo materiālu orhidejām - epiWeb, kas pēc izskata atgādina sūkli. Blokus katru dienu labi samitrinu, iemērcot ūdenī vai noliekot zem dušas. Substrātam var izmantot smalku mulču, sfagnu sūnas, perlītu, seramisu, mākslīgu substrātu basacubes u.c. Man patīk ar eksperimentēt, tāpēc izmantoju dažādus substrātus – tos sajaucu kopā, tad vēroju rezultātus.
Nedrīkst aizmirst vienu svarīgu nosacījumu – substrātam jābūt mitruma ietilpīgam!
Mēsloju minimāli ar stipri atšķaidītu komplekso mēslojumu ziedošiem augiem.
Masdevālijas necieš tiešu sauli un tās veiksmīgi var audzēt uz ziemeļu palodzēm, bet saules pusē noteikti jānoēno, no augu pārkaršanas palīdz ventilators. No vēlā rudens saules savas masdevālijas nenoēnoju.
Tomēr gaiša vieta ir vajadzīga tām visos gadalaikos, tāpēc ziemas periodā 10–12 stundas diennaktī virs orhidejām ieslēdzu mākslīgo apgaismojumu.
Kaprīzas jaunajā vidē.
Masdevālijas ir diezgan kaprīzas un stresa situācijās mēdz dažreiz uzvesties neprognozējami – tās vienā dienā var nomest visas lapas. Tādu augu reanimēt vairs nevar!
Liels stress augiem parasti ir ceļošana pa pastu u.c. Eiropas audzētavās šo orhideju sugu izvēle ir ļoti maza, tāpēc kolekcionāri, arī es, parasti tās pasūtām no Dienvidamerikas orhideju audzētavām, kuras tad atved uz konkrētām orhideju izstādēm Eiropā. Esmu apmeklējusi orhideju izstādes Vācijā, kurās parasti piedalās orhideju audzētavas no Ekvadoras, Peru, Kolumbijas u.c. valstīm. Uz tādām izstādēm atved ļoti daudz eksotisku augu. Izstādes laikā notiek arī retu augu tirdzniecība. Dažreiz tīkamo augu var nopirkt pēc izstādes no stenda. Pasūtot orhidejas Eiropas tirgotavām, tās ceļo pa pastu vienu vai divas nedēļas un diezgan stipri novārgst. Lapu masveida nobiršana uzreiz brīdina, ka uzbrukusi rizomas sēņu slimība. Vācijā nopērkami efektīvi fungicīdi, ar kuriem infekciju izplatību var apturēt un augus izglābt. Celaflor Saprol izmanto pret lapu sēņu slimībām, Celaflor Aliete – pret rizomas sēņu slimībām. Var likt lietā arī Latvijā nopērkamus fungicīdus, bet tos neesmu izmēģinājusi. Specializētajos dārzkopības veikalos nopērkams fungicīds Previcur, kuru var izmantot profilaktiakai apstrādei pret rizomas sēni.
Jauniegūtu šīs riska grupas augu vienmēr ieteicams profilaktiski apstrādāt ar fungicīdu.
Stāstīt par šiem Dabas Brīnumiem – Masdevallia ģints orhidejām var bezgalīgi, tāpēc domāju, ka ne vienu vien reizi būs vēlme atkal par šīm interesantajām orhidejām atsākt stāstījumu...
Izmantotā literatūra: Mary E.Gerritsen & Ron Parsons GEMS OF THE ORCHID WORLD MASDEVALLIAS
http://en.wikipedia.org/wiki/Masdevallia
Teksts un foto: Lolita Afanasjeva 2010.g., 2011., 2012.g.
