Phalaenopsis - mana pirmā orhideja
Re: Phalaenopsis - mana pirmā orhideja
Tas pats audziņš uzziedēja otreiz ar diviem ziediņiem. Man rādās drusku citādu musturīti-
Re: Phalaenopsis - mana pirmā orhideja
Sveiki! Te tāds klusums. Ja šogad ir 2017 gads, tad ir pagājuši 10 gadi, kopš iegādājos savu pirmo Phalaenopsi. Vairs nav ne paša, ne viņa keikēns. Tik atradu piezīmēs, ka pirmo orhideju nopirku un pati sev uzdāvināju 2007 gada oktobrī Kā laiks skrien
Re: Phalaenopsis - mana pirmā orhideja
Man tāpat pirmā, ko neizmetu pēc ziedēšanas, bet pamēģināju uzziedināt atkārtoti, ienācās no Depo pirms 10 gadiem. Tas notika vai nu 2006.g.decembrī, vai arī 2007.gada janvārī- lillā lielziedu falenopsis ar nosaukumu 'vectētiņš"
Re: Phalaenopsis - mana pirmā orhideja
Falenopši rullē!!! Arī tie nedaudzie hibr., kuri ir manās mājās, visi ar ziedkātiem vai jau ziedos.
Sintuk, bučas Tev un sveicieni visiem meitēniem!!!
Katram savi dzīves maratoni.Sintija писал(а):Te tāds klusums.
Sintuk, bučas Tev un sveicieni visiem meitēniem!!!
Folianti nodzeltē, pilsētu spožums nobāl, bet dabas grāmata ik gadus iznāk jaunā izdevumā.
H.K.Andersens
H.K.Andersens
Re: Phalaenopsis - mana pirmā orhideja
Ja večuks sveiks un vesels, bildi studijā!Antra писал(а): 'vectētiņš"
Folianti nodzeltē, pilsētu spožums nobāl, bet dabas grāmata ik gadus iznāk jaunā izdevumā.
H.K.Andersens
H.K.Andersens
Re: Phalaenopsis - mana pirmā orhideja
Vectētiņš vēl diezgan žirgts, dzen pašlaik ziedkātu, bet stāv viņš riktīgā tumsā, tāpēc...
Re: Phalaenopsis - mana pirmā orhideja
Mans pirmais falenopsītis nesen aizdevās citos laukos, apmēram 13 gadiņus draudzīgi dzīvojām, bet uzbruka ērces, neveiksmīga pārstādīšana un tā arī neatkopās.
Vispār jau trakums ar tiem flopšiem, kuri izkāpuši no podiem. Mans labākais pārstādīšanas variants ir piesiet blakus podam jaunu podu un uzsēdināt gar malu pārlīkušo draugu uz jauno podu brīdī, kad parādās kāda jaunā sakne no stumbra. Šādi visveiksmīgāk izdodās, bet metodes trūkums, jūs jau nojaušat, ir brīvo vietu deficīts No vienas puses ir interesanti vērot kā audziņš ieņem dabīgo augšanas virzienu - lapu rozete pārkarās pāri malai it kā tā turētos pie koka stumbra. Bet nu rezultāts nereti ir destruktīvs leciens no palodzes, pat neskatoties uz visiem atsvariem, kas tiek likti podā, tāpēc nākās tomēr pārstādīt. Jūtīgais moments ir brīdis, kad jāatdalās no vecā poda, jāskatās lai jaunās saknes būtu gana spēcīgas un varētu pabarot visu augu bez vecāko sakņu piedalīšanās. Ar šo metodi itin veiksmīgi pārliku arī vienu katleju. Ar katlejām iet vēl ātrāk un veiksmīgāk, jo tām jaunās saknes nāk masveidā, vajag tik trāpīt pareizā brīdī, tik tikko kā tās parādās. Un atdalīšanās no vecā poda sanāk daudz ātrāk kā flopsītim.
Vispār jau trakums ar tiem flopšiem, kuri izkāpuši no podiem. Mans labākais pārstādīšanas variants ir piesiet blakus podam jaunu podu un uzsēdināt gar malu pārlīkušo draugu uz jauno podu brīdī, kad parādās kāda jaunā sakne no stumbra. Šādi visveiksmīgāk izdodās, bet metodes trūkums, jūs jau nojaušat, ir brīvo vietu deficīts No vienas puses ir interesanti vērot kā audziņš ieņem dabīgo augšanas virzienu - lapu rozete pārkarās pāri malai it kā tā turētos pie koka stumbra. Bet nu rezultāts nereti ir destruktīvs leciens no palodzes, pat neskatoties uz visiem atsvariem, kas tiek likti podā, tāpēc nākās tomēr pārstādīt. Jūtīgais moments ir brīdis, kad jāatdalās no vecā poda, jāskatās lai jaunās saknes būtu gana spēcīgas un varētu pabarot visu augu bez vecāko sakņu piedalīšanās. Ar šo metodi itin veiksmīgi pārliku arī vienu katleju. Ar katlejām iet vēl ātrāk un veiksmīgāk, jo tām jaunās saknes nāk masveidā, vajag tik trāpīt pareizā brīdī, tik tikko kā tās parādās. Un atdalīšanās no vecā poda sanāk daudz ātrāk kā flopsītim.