Būsim pazīstami - Dendrobium!

Gada auga nominācijas tituls 2012. piešķirts - Dendrobium ģints orhidejām!

Būsim pazīstami - Dendrobium!

Family (dzimta): Orchidaceae
Subfamily (apakšdzimta): Epidendroideae
Tribe (triba): Dendrobieae
Subtribe (apakštriba): Dendrobiinae Lindl. ex G. Don in Sweet
Genus (ģints): Dendrobium Sw. 1799
Ģinti aprakstīja zviedru botāniķis Olaf Swartz 1799.gadā.
Ģints nosaukums atvasināts, izveidots no sengrieķu valodas.
Δένδρον – koks,  βίος — dzīve, ko varētu tulkot kā „dzīvojošais uz koka”.

Izplatības areāls:
Tropiskā Āzija (tai skaitā Indija), Okeānijas salas, Austrālija, Jaunzēlande, Jaungvineja, Ķīna, Japāna un Filipīnas.
Dabā aug kā epifīti stiprinoties uz kokiem, retāk kā litofīti - piestiprinoties uz klinšu nogāzēm, dažreiz aug uz zemes līdzenumu, kalnu pakājes un kalnu mežos ar vairāk vai mazāk izteiktām klimata sezonas maiņām.
Sugas, kuras aug klimatiskajās zonās ar sauso periodu, ir lapas nometošas.
Viena no vislielākajām orhideju ģintīm, kura sastāv aptuveni no 1200 aprakstītām sugām un katru gadu tiek atklātas arvien jaunas!
Ģints vispārējais apraksts: 
Dendrobium ģints orhidejas ir simpodiāli orhideju dzimtas augi ar dažādiem pēc formas un lieluma dzinumiem – pseidotuberīdijiem. Parasti tie ir cilindriski, rievoti vai gludi, pārklāti ar plēvveidīgām lapu makstīm. Tuberīdiji var būt taisni,  stāvoši vai nokareni, dažām sugām 1-2 cm, citām līdz 5 m garumā.
Saknes ir labi attīstītas, pārklātas ar velamenu.
Lapas šauras, lancetveidīgas, iegarenas vai ovālas, izvietotas pa visu stublāju vai tikai tā galotnē. Lapu krāsu zaļums var būt dažādos toņos – no gaiši zaļa līdz tumši zaļam, dažreiz tas ir zaļgani sudrabots vai arī brūngani zaļos līdz bordo zaļiem toņiem. Lapu krāsojumu stipri ietekmē auga apgaismojuma intensitāte.
Lielākoties sugām lapas ir blīvas, gaļīgas (sukulentas).
Ziedkopas var būt ķekarveidīgas ar vienu vai daudziem ziediem, taisnas un nokarenas, parasti tās veidojas no tuberīdiju sāniem vai galotnes.
Ziedi atšķiras šīm orhidejām ar daudzveidīgām, interesantām un īpaši skaistām formām, neparastām krāsām un lielumu.
Visas ģints kopēja ziedu pazīme ir lūpas pamatnes cauruļveida izliekums ap zieda kolonu. Kolona ir īsa, tās pamatne veido izstieptu, tādu kā ”kājiņu”, pie kuras pieaug sānu sepālijas (kauslapas), veidojot raksturīgu „maisveidīgu izaugumu” strupa pieša izskatā.
Ziediem ir 4 poliniji (putekšņu kopas).
Ziedi var būt ar un bez aromāta, dažām sugām izceļas ar īpaši spēcīgu aromātu.

Visas Dendrobium sugas ir aizsargājamas, to nosaka 1973.gada Vašingtonas konvencijas  CITES II pielikums. (The Convention in International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora – Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām).

Daži interesanti fakti par orhideju apputeksnēšanu.
Aptuveni trešā daļa no vairāk kā 30 000 orhideju dzimtas pārstāvēm, piesaistot savus apputeksnētājus sugas turpināšanas nolūkā, tos maldina.
Orhidejas dara to tikai tāpēc, ka ne visām sugām izdodas savus labdarus apbalvot ar putekšņiem vai gardu nektāru, tāpēc daudzas no šīm orhidejām imitē apputeksnētājam vēlamu ziedu smaržu vai potenciālās kukaiņu mātītes izskatu un tās feromonu smaržu.
Dendrobium sinensis apputeksnē irsis (sirsenis) Hornet vespa bicolor, kurš tiek pievilināts ar viltus paņēmienu - feromonu smaržas imitāciju, kura piemīt bitēm trauksmes signāla laikā, kad tās vajā irši. Biežā vajāšana notiek tāpēc, ka bites ir iršu kāpuru iecienīta barība.
Interesanti fakti.
Kaltēti dažu Dendrobium sugu tuberīdiji no sekcijas Grastidium Papua - Jaungvinejas provincē Oro vietējie iedzīvotāji izmanto tradicionālās ceremonijās kā galvas pārsegus, aproces un citas rotaslietas.
Lai piesaistītu pretējā dzimuma interesi, tiek izmantots Dendrobium armeniacum – šīs sugas kaltētas sēklu pogaļas tiek nēsātas kā kaklarota, kuras smaržas iedarbība ir līdzīga feromonu iedarbībai.
Šīs sugas sēklu pogaļu aromāts ir ļoti stiprs un pikants.
Vai tas ir to dabiskais aromāts, vai iegūts kādas speciālas apstrādes rezultātā, piem. kā vaniļu pākstīm, nav zināms.
Informācijas avoti:

http://en.wikipedia.org/wiki/Dendrobium
http://www.orchidspecies.com/
http://www.orchidculture.com/

Piemērojam saviem audzēšanas apstākļiem.
Daudzas Dendrobium sugas, arī starpsugu hibrīdi, ir ļoti populāri audzēšanai oranžērijās un mājas apstākļos.
Pareizi būtu visu lielo saimi iedalīt divās pamatgrupās – ar vēsu, izteiktu miera periodu un bez nosacīta miera perioda, lai vieglāk varētu orientēties audzēšanas prasībās .
Sugas, augošas klimatiskajās zonās ar sauso periodu, ir lapas metošas. Daudzām sugām vecie tuberīdiji pēc miera perioda paliek pavisam kaili, turpmāk bez lapām. Ar šīm pārmaiņām auga izskatā vajag rēķināties, jo varbūt ne katram orhideju audzētājam patiks tāds izskats. Mūsu pulkā orhideju audzētāji lapu metošās sugas sauc par „nūdistiem”. :))
No daudzām sugām, kuras nenomet lapas,  es varētu minēt (no savas pieredzes)  Den. lindleyi (sinonīms: aggregatum), Den. jenkinsii un dažas citas no sekcijas Densiflora - šīm sugām ziedi ir saulainos, dzeltenīgos toņos. Nenomet lapas arī Den. jonesii (sinonīms: ruppianum) no sekcijas Dendrocoryne ar baltiem ziediem,  kā arī miniatūrie Den. cuthbertsonii un Den. agathadaemonis no sekcijas Cuthbertsonia - šīm sugām ziedu krāsa ir ļoti variabla.
Ir tādas sugas, kuras pēc tuberīdiju izskata atgādina Brassavola ģints orhidejas, piem. Den.wassellii (sinonīms: Dockrillia), zied ar baltiem ziediem, Den. canaliculatum (sinonīms : Callista) no sekcijas Spatulata u.c. Tas ir tikai neliels to sugu pārskaitījums, kuras nenomet lapas miera periodā.
Bez ģenētiskā priekšnosacījuma gribētos uzsvērt, ka daudz ko auga uzvedībā un tā izskatā nosaka uzturēšanas apstākļi – gaisa un substrāta mitrums, laistīšanas režīms un mēslošana, uzturēšanas temperatūras, diennakts temperatūru svārstības ar zemākām naktīs, gaisa cirkulācija un apgaismojums.
Dendrobium ģints orhidejām vienmēr atradīsies ļoti daudz piekritēju, jo ir plašas iespējas izvērsties miniatūro un vidēju izmēru sugu cienītājiem - kolekcionāriem, kā arī tiem orhideju audzētājiem, kuriem patīk lielu izmēru orhidejas, un tomēr, orhidejas izvēlē ir jārēķinās ar sugas prasībām audzēšanā.
Dendrobium priecē orhideju mīļotājus ar to, ka daudzām sugām, kā arī starpsugu hibrīdiem vienlaicīgi var ziedēt jaunie un vecie dzinumi. Vecie ps. tuberīdiji var ziedēt atkārtoti vairākus gadus. Piemēram, mans augs Den. laevifolium -  šai sugai vecie tuberīdiji zied atkārtoti jau ceturto gadu vienlaicīgi ar jaunajiem. Un - jo lielāks kļūst augs, jo kuplāka un krāšņāka ziedēšana! Šo miniatūro sugu gribētos vēl izcelt kā ļoti ilgstoši ziedošu. Šovasar mana auga Den. laevifolium ziedēšana iesākās jūlija sākumā un turpinājās līdz decembra beigām.
No ļoti ilgi ziedošām sugām gibētos vēl minēt Den. bracteosum.
Apbrīnas vērti ir ilgi ziedošie un krāšņie starpsugu hibrīdi, kuri plašā izvēlē ir nopērkami puķu veikalos un ziedu bāzēs.
Ir sugas, kurām ziedēšana ilgst aptuveni, vienu nedēļu, piem., Den. aphyllum u.c., Den. harveyanum, Den. lindleyi (sinonīms: aggregatum) ziedēšana ilgst ap divām nedēļām. Šīm visām minētajām sugām ziedi ir ļoti patīkami aromātiski.
Ziedēšanas ilgums arī ir atkarīgs no temperatūrām un apstākļiem, kādos augs tiek uzturēts un audzēts - jo augstāka gaisa temperatūra, jo ātrāk orhidejas ziedi nozied. Aizkavēt noziedēšanas procesu var novietojot augu tā, lai tiešie saules stari neapspīdētu tā ziedus, lai visapkārt tam būtu laba gaisa cirkulācija. 
Ja ir vēlme mājās audzēt Dendrobium grupas pārstāves, ir jāizvēlas tādas orhidejas, kuras būtu vislabāk piemērotas jūsu konkrētajiem audzēšanas apstākļiem. Tās varētu būt sugas vai hibrīdi mēreni - siltā temperatūras režīma bez nosacīta vēsā miera perioda, vai arī vēsumu mīlošās ar izteiktu miera periodu rudens beigās - ziemā, kurām ir jānodrošina vēsās uzturēšanas režīms un krietni retāka laistīšana, biežāk to aizvietojot ar substrāta virsmas  apsmidzināšanu. Visām Den. sugām, arī hibrīdiem, patīk laba gaisa cirkulācija visu gadu.
Manā kolekcijā Dendrobium ģints pārstāves ir īpašā cieņā, pārsvarā miniatūrās un vidēju izmēru sugas. Tās labi jūtas manos mājas apstākļos un labprāt zied. Aktīvā augšanas periodā laistu tās, pārsvarā, ar bagātīgu ūdens caurliešanu vai novietojot augus zem mēreni siltas dušas, imitēju tiem tropu lietusgāzes.
Rudens un ziemas periodā uzturēšanas temperatūras tām sugām, kurām nav nosacīta miera perioda, pazeminu līdz +15 °C   +20 °C dienā, naktī temperatūras ir nedaudz zemākas.
Visām orhidejām, īpaši Dendrobium grupas pārstāvēm, ir vajadzīgas diennakts temperatūras svārstības un paaugstināts gaisa mitrums visos gadalaikos. 
Sarunās par Dendrobium audzēšanu laipni lūgti mūsu biedrības forumā.
Teksts un foto: Lolita Afanasjeva

 

 

Dendrobium victoria-reginae Loher 1910
Dendrobium aphyllum (Roxb.) C.E.C. Fisch. 1928
Dendrobium lindleyi Steud., 1840
Dendrobium trantuanii Perner & Dang 2003
Dendrobium victoria-reginae Loher 1910
Dendrobium laevifolium Stapf 1924
Dendrobium christyanum Rchb. f. 1882
Dendrobium laevifolium Stapf 1924
Dendrobium masarangense Schltr., 1911
Dendrobium lindleyi Steud., 1840
Dendrobium oligophyllum Gagnep. 1950
Dendrobium bracteosum Rchb.f. 1886
Dendrobium unicum Seidenf.,1970
Dendrobium victoria-reginae Loher 1910
Dendrobium bellatulum Rolfe (1903)
Dendrobium lindleyi Steud., 1840
Dendrobium unicum Seidenf.,1970
Dendrobium bellatulum Rolfe (1903)
Dendrobium unicum Seidenf.,1970
Dendrobium aphyllum (Roxb.) C.E.C. Fisch. 1928
Dendrobium aphyllum (Roxb.) C.E.C. Fisch. 1928
Dendrobium christyanum Rchb. f. 1882
Dendrobium harveyanum Rchb.f.1883
Dendrobium trantuanii Perner & Dang 2003
Dendrobium bracteosum Rchb.f. 1886
Dendrobium laevifolium Stapf 1924
Dendrobium laevifolium Stapf 1924
Dendrobium harveyanum Rchb.f.1883
Dendrobium harveyanum Rchb.f.1883
Dendrobium christyanum Rchb. f. 1882
Dendrobium lindleyi Steud., 1840
Dendrobium lindleyi Steud., 1840
Dendrobium draconis Rchb.f 1862
Dendrobium draconis Rchb.f 1862
Dendrobium jonesii (synonym: Dendrobium ruppianum ) Rendle, 1901
Dendrobium jonesii (synonym: Dendrobium ruppianum ) Rendle, 1901
Dendrobium bellatulum Rolfe 1903
Dendrobium bensoniae Rchb.f., (1867)
Dendrobium bensoniae Rchb.f., (1867)
Dendrobium bracteosum Rchb.f. 1886
Dendrobium cuthbertsonii F.Muell.(1888)
Dendrobium cuthbertsonii F.Muell.(1888)
Dendrobium cuthbertsonii F.Muell.(1888)
Dendrobium cuthbertsonii F.Muell.(1888)
Dendrobium cuthbertsonii F.Muell.(1888)
Dendrobium cuthbertsonii F.Muell.(1888)
Dendrobium cuthbertsonii F.Muell.(1888)
Dendrobium cruttwellii T.M.Reeve 1980
Dendrobium heterocarpum Wall. ex Lindl.,(1830)
Dendrobium jenkinsii Wall. ex Lindl.,(1839)
Dendrobium jenkinsii Wall. ex Lindl.,(1839)
Dendrobium unicum Seidenf.,1970
Dendrobium unicum Seidenf.,1970
Dendrobium tobaense J.J.Wood & J.B.Comber (1993)
Dendrobium tobaense J.J.Wood & J.B.Comber (1993)
Dendrobium maccarthiae Thwaites, (1855)
Dendrobium maccarthiae Thwaites, (1855)
Dendrobium violaceum Kraenzl. (1910)
Dendrobium sulcatum Lindl.,(1838)
Dendrobium laevifolium Stapf 1924
Dendrobium laevifolium Stapf 1924
Dendrobium scabrilingue Lindl.(1858)